“Fedora 22 Server” instalēšana ar ekrānuzņēmumiem


2015. gada 26. maijā tika izlaista Fedora 22, kas izlaista trīs izdevumos, proti, darbstacija (galddatoriem un klēpjdatoriem - mērķis ir mājas lietotājs), serveris (īstam ražošanas serverim) un mākonis (mitināšanas un ar mākoņiem saistītu lietojumprogrammu izvietošanai). . Mēs esam apskatījuši Fedora 22 tēmu virkni, kuras jūs varētu vēlēties apskatīt:

  1. Fedora 22 izlaists - kas jauns
  2. 27 noderīgas DNF komandas pakotņu pārvaldībai
  3. Fedora 22 darbstacijas instalēšanas rokasgrāmata
  4. Instalējiet Fedy, lai uzlabotu Fedora sistēmas

Šajā rakstā mēs aplūkosim detalizētas Fedora 22 Server instalēšanas instrukcijas. Ja esat jau instalējis iepriekšējo Fedora versiju, varat to atjaunināt, izmantojot mūsu jaunināšanas rakstu Jaunināt Fedora 21 uz Fedora 22. Ja vēlaties vienā serveris instalēt jaunu Fedora 22, šis raksts ir domāts jums.

Vispirms lejupielādējiet Fedora 22 Server Edition no zemāk esošās saites atbilstoši jūsu mašīnas arhitektūrai. Ņemiet vērā, ka zemāk esošā saite ir paredzēta 32 bitu un 64 bitu mašīnām. Ir arī saite Netinstall Download, kas lejupielādē salīdzinoši mazāku ISO.

Instalējot Netinstall attēlu, tas izvilks paketi no krātuvēm, tāpēc instalēšanai būs nepieciešams nedaudz vairāk laika, pamatojoties uz interneta ātrumu un fizisko atmiņu.

  1. Fedora-Server-DVD-i386-22.iso - 2,2 GB lielums
  2. Fedora-Server-DVD-x86_64-22.iso - 2,1 GB lielums

  1. Fedora-Server-netinst-i386-22.iso - 510 MB lielums
  2. Fedora-Server-netinst-x86_64-22.iso - izmērs 448 MB

Fedora 22 servera instalēšana

1. Kad esat lejupielādējis ISO attēlu, ir pienācis laiks pārbaudīt ISO attēla integritāti, izmantojot šādu komandu.

# sha256sum Fedora-Server-DVD-*.iso

Sample Output 
b2acfa7c7c6b5d2f51d3337600c2e52eeaa1a1084991181c28ca30343e52e0df  Fedora-Server-DVD-x86_64-22.iso

Tagad apstipriniet šo jaukšanas vērtību ar to, ko nodrošina Fedora oficiālā vietne.

  1. Lai iegūtu 32 bitu ISO kontrolsummu, noklikšķiniet uz Fedora-Server-22-i386-CHECKSUM
  2. Lai iegūtu 64 bitu ISO kontrolsummu, noklikšķiniet uz Fedora-Server-22-x86_64-CHECKSUM

Tagad lejupielādētā ISO integritāte ir pārbaudīta, jūs varat turpināt to ierakstīt DVD diskā vai izveidot USB zibatmiņas disku, lai sāknētu un sāktu tieši no tā, vai arī varat izmantot tīkla PXE sāknēšanu, lai instalētu Fedora.

Ja vēlaties sīkāk uzzināt par procedūru, kā rakstīt ISO uz USB zibspuldzi, izmantojot trešās puses utilītu - ‘Unetbootin’ vai manuāli, izmantojot komandu Linux ‘dd’, varat sekot tālāk redzamajai saitei.

  1. https://linux-console.net/install-linux-from-usb-device/

2. Pēc tam, kad esat to ierakstījis USB zibatmiņā vai DVD ROM, ievietojiet datu nesēju un palaidiet no attiecīgā datu nesēja, prioritāti piešķirot tam no BIOS.

Tiklīdz Fedora 22 serveris sāk darboties no diska/diska, jūs saņemsit sāknēšanas izvēlni, līdzīgu zemāk redzamajai. Ir svarīgi atzīmēt, ka noklusējuma sāknēšanas opcija ir “Pārbaudīt šo multividi un instalēt Fedora 22”, kuru ieteicams pārbaudīt, vai instalācijas datu nesējā nav kļūdu, taču jūs varat to apiet, noklikšķinot uz UP navigācijas taustiņa un pēc tam izvēlieties sāknēšanu “Instalējiet Fedora 22”.

3. Nākamajā logā varat izvēlēties valodu, kas jums piemērota, un noklikšķiniet uz Turpināt.

4. Nākamajā ekrānā “Instalācijas kopsavilkums” varat konfigurēt daudz iespēju. Šajā ekrānā varat konfigurēt ‘tastatūras izkārtojumu’, ‘valodas atbalstu’, ‘laiku un datumu’, ‘instalācijas avotu’, ‘programmatūras atlasi’, ‘instalācijas galamērķi’ un ‘tīkla un resursdatora nosaukumu’. Ļauj konfigurēt katru opciju pa vienam.

5. Vispirms atlasiet ‘Tastatūra’. Ritiniet un pievienojiet tik daudz tastatūras izkārtojumu, kādus vēlaties pievienot. Katru reizi, kad vēlaties pievienot jaunu izkārtojumu, jums ir jānoklikšķina uz “+”, pēc tam noklikšķiniet uz “Pievienot”. Kad visi nepieciešamie tastatūras izkārtojumi ir pievienoti, ekrāna augšējā kreisajā stūrī noklikšķiniet uz Gatavs.

Rezultāta ekrānā (logā Instalācijas kopsavilkums) noklikšķiniet uz Valodas atbalsts. Atlasiet visu vajadzīgo valodas atbalstu, atzīmējot izvēles rūtiņu vajadzīgajos lodziņos un noklikšķiniet uz Gatavs! Kad izdarīts.

Atkal jūs saņemsit logu “Instalācijas kopsavilkums”. Noklikšķiniet uz ‘Laiks un datums’. Iestatiet laiku, datumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, noklikšķinot uz pasaules kartes. Kad viss šķiet kārtībā, noklikšķiniet uz Gatavs.

6. Jūs atgriezīsities ekrānā “Instalācijas kopsavilkums”. Noklikšķiniet uz ‘Instalācijas avots’. Šeit jūs varat pievienot tīkla spoguļus un papildu krātuvi.

Ja neesat pārliecināts, ko darīt šajā logā, atstājiet visu, kā tas ir. Ņemiet vērā, ka, lai instalētu minimālo Fedora serveri, pietiek ar “automātiski identificētu instalācijas datu nesēju”. Abos gadījumos noklikšķiniet uz Gatavs.

7. Atkal jūs atradīsit logu “Instalācijas kopsavilkums”. tur noklikšķiniet uz “Software Selection”.

Lai gan tur ir 4 dažādas iespējas - “Minimālā instalēšana”, “Fedora serveris”, “Tīmekļa serveris” un “Infrastruktūras serveris”.

Ražošanā vienmēr ir vislabākā ideja instalēt minimālo serveri, lai netiktu instalētas nevēlamas paketes un lai sistēma būtu tīra, konfigurēta, ātra un droša. Jebkuru programmatūras daļu var instalēt no minimālās instalēšanas, kad vien nepieciešams.

Šajā piemērā esmu izvēlējies arī ‘Minimāli instalēt’. Atlasiet bāzes vidi un noklikšķiniet uz Gatavs!

8. Ir pienācis laiks konfigurēt ‘Instalācijas galamērķis’. Ekrānā ‘Instalācijas kopsavilkums’ atlasiet to pašu.

Ņemiet vērā, ka noklusējuma opcija ir “Automātiski konfigurēt sadalīšanu”, mainiet to uz “Es konfigurēšu sadalīšanu”, lai nodalītu manuāli. Izvēloties Manuālā sadalīšana, jūs varat maksimāli izmantot savu vietu. Šajā logā varat arī izvēlēties “Šifrēt” savus datus. Visbeidzot noklikšķiniet uz Gatavs.

Iegūtais interfeiss ļauj manuāli izveidot nodalījumus.

9. Izmantojiet LVM sadalīšanas shēmu, ja vēlaties to instalēt un paplašināt līdz LVM. Lielākajā daļā servera LVM ir gandrīz tur. Noklikšķiniet uz + apakšējā kreisajā stūrī un izveidojiet nodalījumu /boot . Ievadiet vēlamo ietilpību un noklikšķiniet uz Pievienot pievienošanas punktu.

Ņemiet vērā, ka faila sistēmas tipam /boot jābūt “ext4” un ierīces tipam “Standard Partition”.

10. Atkal noklikšķiniet uz + un izveidojiet vietu SWAP. Pievienojiet vēlamo ietilpību un noklikšķiniet uz “Pievienot stiprinājuma punktu”.

Ņemiet vērā, ka failu sistēmas tips ir ‘SWAP’ un ierīces tips ir ‘LVM’.

11. Visbeidzot, mēs izveidosim saknes nodalījumu (/) , pievienosim visu atlikušo diska vietu un noklikšķiniet uz ‘Add mount Point’.

Ņemiet vērā, ka faila sistēmas tips saknei ir ‘XFS’ un ierīces tips ir ‘LVM’. Pēc visu opciju salīdzināšanas noklikšķiniet uz Gatavs.

12. Iegūtais logs jautās, vai vēlaties iznīcināt formātu? Noklikšķiniet uz Pieņemt izmaiņas.

13. Jūs atkal atradīsit “Instalācijas kopsavilkuma” saskarnē. Noklikšķiniet uz Tīkla un resursdatora nosaukums. Jūs saņēmāt saskarni, lai modificētu savu IP, DNS, maršrutu, apakštīkla masku un resursdatora nosaukumu.

14. Jūs ievērosiet, ka esat ieguvis dinamisku IP. Ražošanā un vispārīgi tiek ierosināts statisks IP. Zem pārsega sadaļā Automātiski noklikšķiniet uz Konfigurēt un mainīt metodi uz “Manuāls”. ‘IPv4 iestatījumi’. Visbeidzot noklikšķiniet uz Saglabāt.

15. Jūs atgriezīsities pie “Tīkla un resursdatora nosaukums” saskarnes. Šeit jūs varat iestatīt resursdatora nosaukumu un, lai izmaiņas stātos spēkā nekavējoties, no šīs saskarnes izslēdziet un atkal ieslēdziet Ethernet. Visbeidzot noklikšķiniet uz Gatavs! Kad viss izskatās labi.

16. Pēdējo reizi jūs atgriezīsities pie “Instalācijas kopsavilkuma” saskarnes. Jūs varat pamanīt, ka šeit nav konfliktu un brīdinājumu. Viss izskatās labi. Noklikšķiniet uz Sākt instalēšanu.

17. Nākamajā saskarnē sistēma instalēs nepieciešamās paketes, pamata konfigurāciju un sāknēšanas iekrāvējus. Šeit jums jārūpējas par divām lietām. Pirmkārt, ir jāiestata saknes parole, bet otrais - izveidot lietotāju.

18. Vispirms noklikšķiniet uz ‘Root Password’. Divreiz ievadiet to pašu paroli. Ievērojiet vispārīgo paroles apgrūtināšanas noteikumu, izmantojot gan lielos, gan mazos burtus, ciparus un īpašās rakstzīmes. Izvairieties arī no vārdnīcas vārdiem un pārliecinieties, vai parole ir pietiekami gara. Atcerēties paroli jābūt “grūti uzminēt, viegli atcerēties”.

19. Pēc tam konfigurācijas saskarnē noklikšķiniet uz ‘Lietotāja izveide’ un ievadiet nepieciešamo informāciju, piemēram, pilnu vārdu, lietotāja vārdu un paroli. Iespējams, vēlēsities redzēt sadaļu Papildu opcijas. Kad esat pabeidzis, noklikšķiniet uz Gatavs.

20. Lai instalēšana tiktu pabeigta, būs vajadzīgs zināms laiks, atkarībā no tā, ko esat izvēlējies instalēt, jūsu ISO tipu (pilnu iso vai Netinstall) un atmiņas lielumu, kā arī vairākus citus faktorus.

Kad instalēšana un konfigurēšana kopā ar sāknēšanas iekrāvējiem ir beigusies, ekrāna labajā apakšdaļā pamanīsit ziņojumu “Fedora tagad ir veiksmīgi instalēta, restartējiet mašīnu, lai pabeigtu instalēšanu.

21. Sistēma tiks restartēta, un jūs varat pamanīt Fedora 22 sāknēšanas izvēlni.

22. Pieteikšanās saskarne nebūs pieejama īsā laikā, ievadiet jaunā lietotāja konta lietotājvārdu un paroli.

23. Pēc pieteikšanās pārbaudiet Fedora 22 versiju, izmantojot šādu komandu.

$ cat /etc/os-release

Secinājums

Fedora 22 Sever instalēšana ir ļoti vienkārša un vienkārša. Iekļautas daudzas jaunas funkcijas, paketes un žurnālu sistēma. DNF ir spēcīgs nekā YUM. ‘Database Server role’, ‘Default XFS System’ un ‘Compatible Cockpit’, pieejamība repo, jaunajiem administratoriem ļauj viegli efektīvi apstrādāt un konfigurēt sistēmu. Darbojoties ar 4.0.4 kodola augšdaļu, jūs varat sagaidīt atbalstu maksimālajam aparatūras skaitam, un atjaunināšana ir vienkārša.

Tiem, kas jau izmanto vai plāno izmantot Red Hat atbalstīto Fedora 22 serveri, nebūs jānožēlo fedora izmantošana vienā/daudzos viņu serveros.