Kā iestatīt DHCP serveri un klientu CentOS un Ubuntu
DHCP (saīsinājums no dinamiskā resursdatora konfigurācijas protokola) ir klienta/servera protokols, kas ļauj serverim tīkla klientam automātiski piešķirt IP adresi un citus saistītos konfigurācijas parametrus (piemēram, apakštīkla masku un noklusējuma vārteju).
DHCP ir svarīgs, jo tas neļauj sistēmai vai tīkla administratoram manuāli konfigurēt IP adreses jauniem datoriem, kas pievienoti tīklam, vai datoriem, kas tiek pārvietoti no viena apakštīkla uz citu.
IP adrese, kuru DHCP serveris ir piešķīris DHCP klientam, atrodas “nomā”, nomas laiks parasti mainās atkarībā no tā, cik ilgi klienta datoram, iespējams, būs nepieciešams savienojums vai DHCP konfigurācija.
Šajā rakstā mēs paskaidrosim, kā konfigurēt DHCP serveri CentOS un Ubuntu Linux izplatījumos, lai klienta mašīnai automātiski piešķirtu IP adresi.
DHCP servera instalēšana CentOS un Ubuntu
DCHP servera pakete ir pieejama oficiālo Linux izplatīšanas oficiālajos krātuvēs, instalēšana ir diezgan vienkārša, vienkārši palaidiet šo komandu.
# yum install dhcp #CentOS $ sudo apt install isc-dhcp-server #Ubuntu
Kad instalēšana ir pabeigta, konfigurējiet interfeisu, kurā vēlaties, lai DHCP dēmons apkalpotu pieprasījumus, konfigurācijas failā/etc/default/isc-dhcp-server vai/etc/sysconfig/dhcpd.
# vim /etc/sysconfig/dhcpd #CentOS $ sudo vim /etc/default/isc-dhcp-server #Ubuntu
Piemēram, ja vēlaties, lai DHCPD dēmons klausītos eth0 , iestatiet to, izmantojot šo direktīvu.
DHCPDARGS=”eth0”
Saglabājiet failu un izejiet.
DHCP servera konfigurēšana CentOS un Ubuntu
Galvenais DHCP konfigurācijas fails atrodas vietnē /etc/dhcp/dhcpd.conf , kurā jāiekļauj iestatījumi, ko darīt, kur kaut ko darīt, un visi tīkla parametri, kas jānodrošina klientiem.
Šis fails pamatā sastāv no paziņojumu saraksta, kas sagrupēts divās lielās kategorijās:
- Globālie parametri: norādiet, kā veikt uzdevumu, vai izpildīt uzdevumu, vai kādus tīkla konfigurācijas parametrus sniegt DHCP klientam.
- Deklarācijas: definējiet tīkla topoloģiju, norādiet klienta atrašanās vietu, piedāvājiet klientiem adreses vai lietojiet parametru grupu deklarāciju grupai.
Tagad atveriet un rediģējiet konfigurācijas failu, lai konfigurētu DHCP serveri.
------------ On CentOS ------------ # cp /usr/share/doc/dhcp-4.2.5/dhcpd.conf.example /etc/dhcp/dhcpd.conf # vi /etc/dhcp/dhcpd.conf ------------ On Ubuntu ------------ $ sudo vim /etc/dhcp/dhcpd.conf
Sāciet, faila augšdaļā definējot globālos parametrus, kas ir kopīgi visiem atbalstītajiem tīkliem. Tie attieksies uz visām deklarācijām:
option domain-name "tecmint.lan"; option domain-name-servers ns1.tecmint.lan, ns2.tecmint.lan; default-lease-time 3600; max-lease-time 7200; authoritative;
Pēc tam jums jānosaka apakštīkls iekšējam apakštīklam, t.i., 192.168.1.0/24, kā parādīts.
subnet 192.168.1.0 netmask 255.255.255.0 {
option routers 192.168.1.1;
option subnet-mask 255.255.255.0;
option domain-search "tecmint.lan";
option domain-name-servers 192.168.1.1;
range 192.168.10.10 192.168.10.100;
range 192.168.10.110 192.168.10.200;
}
Ņemiet vērā, ka resursdatorus, kuriem nepieciešamas īpašas konfigurācijas opcijas, var uzskaitīt resursdatora paziņojumos (skatiet manā dhcpd.conf lapu).
Tagad, kad esat konfigurējis savu DHCP servera dēmonu, jums jāuzsāk pakalpojums uz vidējo laiku un jāļauj tam automātiski startēt no nākamās sistēmas sāknēšanas un jāpārbauda, vai tas darbojas un darbojas, izmantojot šādas komandas.
------------ On CentOS ------------ # systemctl start dhcpd # systemctl enable dhcpd # systemctl enable dhcpd ------------ On Ubuntu ------------ $ sudo systemctl start isc-dhcp-server $ sudo systemctl enable isc-dhcp-server $ sudo systemctl enable isc-dhcp-server
Pēc tam, palaižot, atļaujas pieprasījumi ugunsmūra DHCP dēmonam, kas klausās 67./UDP portā.
------------ On CentOS ------------ # firewall-cmd --zone=public --permanent --add-service=dhcp # firewall-cmd --reload #------------ On Ubuntu ------------ $ sudo ufw allow 67/udp $ sudo ufw reload
DHCP klientu konfigurēšana
Visbeidzot, jums jāpārbauda, vai DHCP serveris darbojas labi. Piesakieties dažās klienta mašīnās tīklā un konfigurējiet tās automātiski saņemt IP adreses no servera.
Mainiet atbilstošo konfigurācijas failu interfeisam, kurā klienti automātiski saņems IP adreses.
CentOS saskarnes konfigurācijas faili atrodas vietnē/etc/sysconfig/network-scripts /.
# vim /etc/sysconfig/network-scripts/ifcfg-eth0
Pievienojiet tālāk norādītās opcijas:
DEVICE=eth0 BOOTPROTO=dhcp TYPE=Ethernet ONBOOT=yes
Saglabājiet failu un restartējiet tīkla pakalpojumu (vai pārstartējiet sistēmu).
# systemctl restart network
Operētājsistēmā Ubuntu 16.04 visu saskarni var konfigurēt konfigurācijas failā/etc/network/interface.
$ sudo vi /etc/network/interfaces
Pievienojiet tajā šīs rindas:
auto eth0 iface eth0 inet dhcp
Saglabājiet failu un restartējiet tīkla pakalpojumus (vai pārstartējiet sistēmu).
$ sudo systemctl restart networking
Operētājsistēmā Ubuntu 18.04 tīklošanu kontrolē programma Netplan. Jums ir jārediģē atbilstošais fails, piemēram, direktorijā/etc/netplan /.
$ sudo vim /etc/netplan/01-netcfg.yaml
Pēc tam iespējojiet dhcp4 noteiktā saskarnē, piemēram, sadaļā ethernets, ens0 un komentējiet ar statisko IP saistītās konfigurācijas:
network:
version: 2
renderer: networkd
ethernets:
ens0:
dhcp4: yes
Saglabājiet izmaiņas un izpildiet šo komandu, lai veiktu izmaiņas.
$ sudo netplan apply
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet manas lapas dhcpd un dhcpd.conf.
$ man dhcpd $ man dhcpd.conf
Šajā rakstā mēs esam paskaidrojuši, kā konfigurēt DHCP serveri CentOS un Ubuntu Linux izplatījumos. Ja jums nepieciešams sīkāks paskaidrojums par kādu jautājumu, varat uzdot jautājumu, izmantojot zemāk esošo atsauksmju veidlapu, vai vienkārši kopīgot savus komentārus ar mums.