RAID 10 vai 1 + 0 (ligzdots) iestatīšana Linux - 6. daļa


RAID 10 ir RAID 0 un RAID 1 kombinācija, lai izveidotu RAID 10. Lai iestatītu Raid 10, mums ir nepieciešams vismaz 4 disku skaits. Iepriekšējos rakstos mēs esam redzējuši, kā iestatīt RAID 0 un RAID 1 ar vismaz 2 disku skaitu.

Šeit mēs izmantosim gan RAID 0, gan RAID 1, lai veiktu Raid 10 iestatīšanu ar vismaz 4 diskdziņiem. Pieņemsim, ka daži dati ir saglabāti loģiskajā sējumā, kas tiek izveidots ar RAID 10. Tikai piemēram, ja mēs saglabājam datu “ābolu”, tas tiks saglabāts visos 4 diskos, izmantojot šo metodi.

Izmantojot RAID 0, tas pirmajā diskā tiks saglabāts kā “ A ” un otrajā diskā “ p ”, pēc tam atkal - “ p ”. diskā un “ l ” otrajā diskā. Pēc tam “ e ” pirmajā diskā, tāpat kā šis, tas turpinās apļa procesu, lai saglabātu datus. No tā mēs uzzinām, ka RAID 0 pusi datu ierakstīs pirmajā diskā un otru pusi otrajā diskā.

RAID 1 metodē tie paši dati tiks ierakstīti citiem 2 diskiem šādi. “ A ” rakstīs gan uz pirmo, gan otro disku, “ P ” - uz abiem diskiem, atkal citi “ P ” gan diskus. Tādējādi, izmantojot RAID 1, tas ierakstīs abus diskus. Tas turpināsies apļa laikā.

Tagad jūs visi uzzinājāt, kā darbojas RAID 10, apvienojot gan RAID 0, gan RAID 1. Ja mums ir četri 20 GB izmēra diski, tas kopumā būs 80 GB, bet mēs iegūsim tikai 40 GB krātuves ietilpību , puse no kopējās jaudas tiks zaudēta RAID 10 izveidei.

  1. Sniedz labāku sniegumu.
  2. RAID 10 zaudēsim divas no diska ietilpības.
  3. Lasīšana un rakstīšana būs ļoti laba, jo tā vienlaikus rakstīs un nolasīs visus šos 4 diskus.
  4. To var izmantot datu bāzes risinājumiem, kuriem nepieciešams augsts I/O diska raksts.

RAID 10 mums ir nepieciešami vismaz 4 diski, pirmie 2 diski RAID 0 un citi 2 diski RAID 1. Kā jau teicu iepriekš, RAID 10 ir tikai RAID 0 un 1 kombinācija. Ja mums ir jāpaplašina RAID grupā, disks jāpalielina par vismaz 4 diskiem.

Operating System :	CentOS 6.5 Final
IP Address	 	:	192.168.0.229
Hostname	 	:	rd10.tecmintlocal.com
Disk 1 [20GB]	 	:	/dev/sdd
Disk 2 [20GB]	 	:	/dev/sdc
Disk 3 [20GB]	 	:	/dev/sdd
Disk 4 [20GB]	 	:	/dev/sde

Ir divi veidi, kā iestatīt RAID 10, taču šeit es jums parādīšu abas metodes, taču es gribētu, lai jūs izmantotu pirmo metodi, kas daudz atvieglo darbu RAID 10 iestatīšanā.

1. metode: reida iestatīšana 10

1. Vispirms pārbaudiet, vai visi 4 pievienotie diski ir atklāti vai neizmanto šo komandu.

# ls -l /dev | grep sd

2. Kad četri diski ir atrasti, ir pienācis laiks pārbaudīt, vai diskā nav izveidots reids, pirms izveidojat jaunu disku.

# mdadm -E /dev/sd[b-e]
# mdadm --examine /dev/sdb /dev/sdc /dev/sdd /dev/sde

Piezīme. Iepriekš redzamajā izvadē redzat, ka vēl nav konstatēts neviens superbloks, tas nozīmē, ka visos 4 diskdziņos nav definēts RAID.

3. Tagad izveidojiet jaunu nodalījumu visos 4 diskos (/ dev/sdb,/dev/sdc,/dev/sdd un/dev/sde), izmantojot rīku ‘fdisk’.

# fdisk /dev/sdb
# fdisk /dev/sdc
# fdisk /dev/sdd
# fdisk /dev/sde

Ļaujiet man parādīt, kā sadalīt vienu no diskiem (/ dev/sdb), izmantojot fdisk, šīs darbības būs vienādas arī visiem pārējiem diskiem.

# fdisk /dev/sdb

Lūdzu, veiciet tālāk norādītās darbības, lai izveidotu jaunu nodalījumu/dev/sdb diskā.

  1. Nospiediet ‘n’, lai izveidotu jaunu nodalījumu.
  2. Pēc tam primārajam nodalījumam izvēlieties “P”.
  3. Pēc tam izvēlieties ‘1’ par pirmo nodalījumu.
  4. Pēc tam nospiediet pogu, lai izdrukātu izveidoto nodalījumu.
  5. Mainiet veidu, ja mums jāzina visi pieejamie veidi, nospiediet taustiņu L.
  6. Šeit mēs atlasām “fd”, jo mans veids ir RAID.
  7. Pēc tam nospiediet p, lai izdrukātu definēto nodalījumu.
  8. Pēc tam vēlreiz izmantojiet p, lai izdrukātu veiktās izmaiņas.
  9. Izmantojiet vārdu w, lai rakstītu izmaiņas.

Piezīme. Lūdzu, izmantojiet iepriekš minētos norādījumus, lai izveidotu nodalījumus citos diskos (sdc, sdd sdd sde).

4. Izveidojot visus 4 nodalījumus, atkal jāpārbauda diskdziņi visiem jau esošajiem reidiem, izmantojot šādu komandu.

# mdadm -E /dev/sd[b-e]
# mdadm -E /dev/sd[b-e]1

OR

# mdadm --examine /dev/sdb /dev/sdc /dev/sdd /dev/sde
# mdadm --examine /dev/sdb1 /dev/sdc1 /dev/sdd1 /dev/sde1

Piezīme. Iepriekš minētie rezultāti parāda, ka visos četros jaunizveidotajos nodalījumos nav konstatēts neviens superbloks, tas nozīmē, ka mēs varam virzīties uz priekšu, lai šajos diskos izveidotu RAID 10.

5. Tagad ir pienācis laiks izveidot ierīci “md” (t.i.,/dev/md0), izmantojot reida pārvaldības rīku “mdadm”. Pirms ierīces izveidošanas sistēmā ir jābūt instalētam ‘mdadm’ rīkam, ja ne vispirms.

# yum install mdadm		[on RedHat systems]
# apt-get install mdadm 	[on Debain systems]

Kad ir instalēts rīks “mdadm”, tagad varat izveidot “md” reida ierīci, izmantojot šādu komandu.

# mdadm --create /dev/md0 --level=10 --raid-devices=4 /dev/sd[b-e]1

6. Pēc tam pārbaudiet jaunizveidoto reida ierīci, izmantojot komandu ‘cat’.

# cat /proc/mdstat

7. Pēc tam pārbaudiet visus 4 diskus, izmantojot tālāk norādīto komandu. Šīs komandas izeja būs ilga, kamēr tā parādīs visu 4 disku informāciju.

# mdadm --examine /dev/sd[b-e]1

8. Pēc tam pārbaudiet informāciju par reidu masīvu, izmantojot šādu komandu.

# mdadm --detail /dev/md0

Piezīme. Iepriekš redzamajos rezultātos redzat, ka reida statuss ir aktīvs un tiek atkārtoti sinhronizēts.

9. Izveidojiet failu sistēmu, izmantojot “md0” ext4, un pievienojiet to zem “/ mnt/raid10”. Šeit esmu izmantojis ext4, taču, ja vēlaties, varat izmantot jebkura veida failu sistēmu.

# mkfs.ext4 /dev/md0

10. Pēc failu sistēmas izveidošanas pievienojiet izveidoto failu sistēmu zem ‘/ mnt/raid10’ un uzskaitiet pievienošanas punkta saturu, izmantojot komandu ‘ls -l’.

# mkdir /mnt/raid10
# mount /dev/md0 /mnt/raid10/
# ls -l /mnt/raid10/

Pēc tam pievienojiet dažus failus zem pievienošanas punkta un pievienojiet tekstu jebkuram failam un pārbaudiet saturu.

# touch /mnt/raid10/raid10_files.txt
# ls -l /mnt/raid10/
# echo "raid 10 setup with 4 disks" > /mnt/raid10/raid10_files.txt
# cat /mnt/raid10/raid10_files.txt

11. Lai veiktu automātisku uzstādīšanu, atveriet failu “/ etc/fstab” un pievienojiet fstab zemāk esošo ierakstu, iespējams, stiprinājuma punkts atšķirsies atkarībā no jūsu vides. Saglabājiet un pārtrauciet lietot wq !.

# vim /etc/fstab

/dev/md0                /mnt/raid10              ext4    defaults        0 0

12. Pēc tam pirms restartējiet sistēmu, izmantojot komandu ‘mount -a’, pārbaudiet, vai failā ‘/ etc/fstab’ nav kļūdu.

# mount -av

13. Pēc noklusējuma RAID nav konfigurācijas faila, tāpēc mums tas jāsaglabā manuāli pēc visu iepriekš minēto darbību veikšanas, lai saglabātu šos iestatījumus sistēmas sāknēšanas laikā.

# mdadm --detail --scan --verbose >> /etc/mdadm.conf

Tas ir viss, mēs esam izveidojuši RAID 10, izmantojot 1. metodi, šī metode ir vieglāka. Tagad pārejam uz RAID 10 iestatīšanu, izmantojot 2. metodi.

2. metode: RAID 10 izveide

1. 2. metodē mums ir jādefinē 2 RAID 1 kopas un pēc tam jādefinē RAID 0, izmantojot tās izveidotās RAID 1 kopas. Šeit mēs vispirms izveidosim 2 spoguļus (RAID1) un pēc tam sloksnēsim virs RAID0.

Vispirms uzskaitiet diskus, kas visi ir pieejami RAID 10 izveidei.

# ls -l /dev | grep sd

2. Sadaliet visus 4 diskus, izmantojot komandu fdisk. Sadalīšanai varat sekot iepriekš aprakstītajam #. Solim .

# fdisk /dev/sdb
# fdisk /dev/sdc
# fdisk /dev/sdd
# fdisk /dev/sde

3. Pēc visu 4 disku sadalīšanas tagad pārbaudiet, vai diskos nav esošo reidu bloku.

# mdadm --examine /dev/sd[b-e]
# mdadm --examine /dev/sd[b-e]1

4. Vispirms ļaujiet man izveidot 2 RAID 1 komplektus, izmantojot 4 diskus “sdb1” un “sdc1”, un citus komplektus, izmantojot “sdd1” un “sde1”.

# mdadm --create /dev/md1 --metadata=1.2 --level=1 --raid-devices=2 /dev/sd[b-c]1
# mdadm --create /dev/md2 --metadata=1.2 --level=1 --raid-devices=2 /dev/sd[d-e]1
# cat /proc/mdstat

5. Pēc tam izveidojiet RAID 0, izmantojot ierīces md1 un md2.

# mdadm --create /dev/md0 --level=0 --raid-devices=2 /dev/md1 /dev/md2
# cat /proc/mdstat

6. Mums ir jāsaglabā konfigurācija sadaļā ‘/etc/mdadm.conf’, lai ielādētu visas reida ierīces katrā atsāknēšanas reizē.

# mdadm --detail --scan --verbose >> /etc/mdadm.conf

Pēc tam mums jāievēro # solis 3 1. metodes failu sistēmas izveide.

Tieši tā! mēs esam izveidojuši RAID 1 + 0, izmantojot 2. metodi. Šeit tiks zaudēta divu disku vieta, taču veiktspēja būs lieliska salīdzinājumā ar citiem reidu iestatījumiem.

Secinājums

Šeit mēs esam izveidojuši RAID 10, izmantojot divas metodes. Arī RAID 10 ir laba veiktspēja un atlaišana. Ceru, ka tas palīdzēs jums izprast RAID 10 Nested Raid līmeni. Ļaujiet mums redzēt, kā palielināt esošo reidu masīvu un daudz ko citu manos nākamajos rakstos.