5 labākie komandrindas arhīvu rīki Linux - 1. daļa


Ikdienas dzīvē mēs sastopamies ar arhivētiem failiem visu veidu platformās, neatkarīgi no tā, vai tā ir Windows, Mac vai Linux. Visām platformām ir pieejamas vairākas lietojumprogrammas, lai izveidotu arhīvu failus, kā arī tos saspiestu. Runājot par darbu Linux platformā, mums ļoti bieži jārisina arhivētie faili.

Šajā rakstā mēs apspriedīsim arhīva rīkus, kas pieejami parastajā Linux izplatīšanā, to funkcijas, piemērus utt. Raksts sadalīts divās daļās, katrā daļā ir pieci komandrindas arhīva rīki (t.i., kopā 10 labākie komandrindas arhīva rīki).

Arhīva fails ir saspiests fails, kas sastāv no viena vai vairākiem datora failiem kopā ar metadatiem.

  1. Datu saspiešana
  2. Šifrēšana
  3. Failu apvienošana
  4. Automātiska ekstrakcija
  5. automātiska instalēšana
  6. Avota apjoms un informācija par plašsaziņas līdzekļiem
  7. Failu pārklājums
  8. kontrolsumma
  9. Informācija par direktoriju struktūru
  10. citi metadati (dati par datiem)
  11. Kļūdu atklāšana

  1. Saglabājiet datora failu sistēmu kopā ar metadatiem.
  2. Noderīgi failu pārsūtīšanai uz vietas.
  3. Noderīgi failu pārsūtīšanai tīmeklī.
  4. Programmatūras iepakojuma lietojumprogramma.

Noderīga arhivēšanas lietojumprogramma standarta Linux izplatīšanā ir šāda:

1. darvas komanda

darva ir UNIX/Linux standarta arhivēšanas lietojumprogrammas rīks. Agrīnā stadijā tā bija lentu arhivēšanas programma, kas pakāpeniski tiek pārveidota par vispārējas nozīmes arhivēšanas paketi, kas spēj apstrādāt jebkura veida arhīva failus. darva pieņem daudz arhivēšanas filtru ar opcijām.

  1. -A: Pievienojiet darvas failus esošajiem arhīviem.
  2. -c: izveidojiet jaunu arhīva failu.
  3. -d: salīdziniet arhīvu ar norādīto failu sistēmu.
  4. -j: bzip arhīvs
  5. -r: pievienojiet failus esošajiem arhīviem.
  6. -t: uzskaita esošo arhīvu saturu.
  7. -u: atjauniniet arhīvu
  8. -x: izvelciet failu no esošā arhīva.
  9. -z: gzip arhīvu
  10. –dzēst: dzēsiet failus no esošā arhīva.

Izveidojiet darvas arhīva failu.

# tar -zcvf name_of_tar.tar.gz /path/to/folder

Atšifrējiet darvas arhīva failu.

# tar -zxvf Name_of_tar_file.tar.gz

Lai iegūtu detalizētākus piemērus, lasiet 18 darvas komandu piemērus Linux.

shar komanda

shar, kas apzīmē Shell arhīvu, ir čaulas skripts, kura izpilde radīs failus. shar ir pašizpletes arhīva fails, kas ir mantota lietderība un kuram nepieciešams failu izgūšanai Unix Bourne Shell. shar ir priekšrocība, ka tas ir vienkāršs teksts, tomēr tas ir potenciāli bīstams, jo tas izdod izpildāmu failu.

  1. -o: Saglabājiet izvadi arhīva failos, kā norādīts opcijā.
  2. -l: ierobežojiet izvades lielumu, kā norādīts opcijā, bet nesadaliet to.
  3. -L: opcijā ierobežojiet izejas lielumu, kā norādīts, un sadaliet to.
  4. -n: Arhīva nosaukums, kas jāiekļauj koplietošanas failu galvenē.
  5. -a: ļauj automātiski ģenerēt galvenes.

Piezīme. Opcija ‘-o’ ir nepieciešama, ja tiek izmantota opcija ‘-l’ vai ‘-L’, un opcija ‘-n’ ir nepieciešama, ja tiek izmantota opcija ‘-a’.

Izveidojiet koplietošanas arhīva failu.

# shar file_name.extension > filename.shar

Izvelciet Shar arhīva failu.

# unshar file_name.shar

3. ar komandu

ar ir arhīvu izveides un manipulācijas lietderība, ko galvenokārt izmanto bināro objektu failu bibliotēkām. ar apzīmē arhivētāju, kuru var izmantot jebkura veida arhīva izveidei jebkuram nolūkam, taču tas lielā mērā ir aizstāts ar darvu, un tagad tas tiek izmantots tikai statisku bibliotēkas failu izveidošanai un atjaunināšanai.

  1. -d: izdzēsiet moduļus no arhīva.
  2. -m: pārvietojiet locekļus arhīvā.
  3. -p: izdrukājiet norādītos arhīva dalībniekus.
  4. -q: ātra pievienošana.
  5. -r: ievietojiet faila locekli arhīvā.
  6. -s: pievienojiet indeksu arhīvam.
  7. -a: pievienojiet jaunu failu esošajiem arhīva dalībniekiem.

Izveidojiet arhīvu, izmantojot rīku ‘ar’ ar statisko bibliotēku sakot ‘libmath.a’ ar mērķa failiem ‘substraction’ un ‘sadalīšana’ kā.

# ar cr libmath.a substraction.o division.o

Lai izgūtu “ar” arhīva failu.

# ar x libmath.a

cpio nozīmē Copy in and out. Cpio ir Linux universāls failu arhivētājs. To aktīvi izmanto RedHat Package Manager (RPM) un Linux kodola initramfs, kā arī svarīgs Apple Computer’s Installer arhivēšanas rīks (pax).

  1. -0: Jaunās rindas vietā izlasiet to failu nosaukumu sarakstu, kurus izbeidz ar nulles rakstzīmi.
  2. -a: atiestatiet piekļuves laiku.
  3. -A: pievienot.
  4. -b: nomainīt.
  5. -d: izveidojiet direktorijus.

Izveidojiet arhīva failu “cpio”.

# cd tecmint
# ls

file1.o file2.o file3.o

# ls | cpio  -ov > /path/to/output_folder/obj.cpio

Lai izvilktu cpio arhīva failu.

# cpio -idv < /path/to folder/obj.cpio

5. Gzip

gzip ir standarta un plaši izmantota failu saspiešanas un dekompresijas lietderība. Gzip ļauj savienot failus. Saspiežot failu ar gzip, tiek izvadīts patērētājs, kas ir formātā ‘* .tar.gz’ vai ‘* .tgz’.

  1. –stdout: izveidojiet izvadi no standarta izejas.
  2. –to-stdout: izveidojiet izvadi no standarta izejas.
  3. –atspiest: atspiest failu.
  4. –atsaspiest: atspiest failu.
  5. -d: Atspiest failu.
  6. -f: spēka saspiešana/dekompresija.

Izveidojiet arhīva failu “gzip”.

# tar -cvzf name_of_archive.tar.gz /path/to/folder

Lai izgūtu ‘gzip’ arhīva failu.

# gunzip file_name.tar.gz

Iepriekš minētā komanda ir jānodod ar zemāk esošo komandu.

# tar -xvf file_name.tar

Piezīme: ‘gzip’ arhitektūra un funkcionalitāte apgrūtina bojāta ‘gzipped tar archive’ faila atkopšanu. Ieteicams vairākas dublējumkopijas no gzipped Important failiem dažādās vietās.

Tas pagaidām ir viss. Nākamajā rakstā mēs apspriedīsim citas Linux saspiešanas un dekompresēšanas lietojumprogrammas. Līdz tam sekojiet līdzi un sazinieties ar Tecmint. Neaizmirstiet sniegt mums vērtīgas atsauksmes komentāru sadaļā zemāk.