RAID 1 (spoguļošana) iestatīšana, izmantojot divus diskus Linux - 3. daļa


RAID spogulis nozīmē precīzu to pašu datu klonu (vai spoguli), kas rakstīts uz diviem diskiem. Masīvā RAID1 izveidei ir nepieciešami vismaz divi diski, un tas ir noderīgi tikai tad, ja lasīšanas veiktspēja vai uzticamība ir precīzāka par datu glabāšanas jaudu.

Spoguļi tiek veidoti, lai aizsargātu pret datu zudumu diska atteices dēļ. Katrs disks spogulī ietver precīzu datu kopiju. Kad viens disks neizdodas, tos pašus datus var iegūt no cita funkcionējošā diska. Tomēr neveiksmīgo disku var aizstāt no skriešanas datora bez lietotāja pārtraukuma.

RAID 1 iezīmes

  1. Spogulim ir laba veiktspēja.
  2. Tiks zaudēti 50% vietas. Tas nozīmē, ka, ja mums ir divi diski ar kopējo 500 GB lielumu, tas būs 1 TB, bet spogulī tas mums parādīs tikai 500 GB.
  3. Ja viens disks neizdodas, Mirroring programmā netiek zaudēti dati, jo mums abos diskos ir vienāds saturs.
  4. Lasīšana būs laba nekā datu rakstīšana, lai vadītu.

RAID 1 izveidei ir atļauts vismaz divi disku skaits, taču jūs varat pievienot vairāk disku, izmantojot divreiz vairāk kā 2, 4, 6, 8. Lai pievienotu vairāk diskus, jūsu sistēmā jābūt RAID fiziskajam adapterim (aparatūras kartei).

Šeit mēs izmantojam programmatūras reidu, nevis aparatūras reidu. Ja jūsu sistēmai ir iebūvēta fiziskā aparatūras reidošanas karte, varat tai piekļūt, izmantojot utilītprogrammas lietotāja saskarni vai izmantojot taustiņu Ctrl + I.

Lasīt arī : RAID pamatjēdzieni Linux

Operating System :	CentOS 6.5 Final
IP Address	 :	192.168.0.226
Hostname	 :	rd1.tecmintlocal.com
Disk 1 [20GB]	 :	/dev/sdb
Disk 2 [20GB]	 :	/dev/sdc

Šis raksts palīdzēs jums veikt detalizētus norādījumus par programmatūras RAID 1 vai Mirror iestatīšanu, izmantojot mdadm (izveido un pārvalda reidu) Linux platformā. Lai gan tās pašas instrukcijas darbojas arī citos Linux izplatījumos, piemēram, RedHat, CentOS, Fedora utt.

1. darbība: instalējiet priekšnosacījumus un pārbaudiet diskus

1. Kā jau teicu iepriekš, RAID izveidošanai un pārvaldīšanai operētājsistēmā Linux mēs izmantojam mdadm utilītu. Tātad, instalēsim mdadm programmatūras pakotni Linux, izmantojot yum vai apt-get pakotņu pārvaldnieka rīku.

# yum install mdadm		[on RedHat systems]
# apt-get install mdadm 	[on Debain systems]

2. Kad pakete ‘mdadm’ ir instalēta, mums jāpārbauda, vai mūsu diskdziņi ir konfigurēti, izmantojot šādu komandu.

# mdadm -E /dev/sd[b-c]

Kā redzat no iepriekš redzamā ekrāna, ka vēl nav konstatēts neviens superbloks, nozīmē, ka nav definēts RAID.

2. darbība: Diska nodalīšana RAID

3. Kā jau minēju iepriekš, RAID1 izveidei mēs izmantojam vismaz divus nodalījumus/dev/sdb un/dev/sdc. Izveidosim nodalījumus šajos divos diskos, izmantojot komandu ‘fdisk’, un nodalījuma izveides laikā mainīsim reida veidu.

# fdisk /dev/sdb

  1. Nospiediet ‘n’, lai izveidotu jaunu nodalījumu.
  2. Pēc tam primārajam nodalījumam izvēlieties “P”.
  3. Pēc tam atlasiet nodalījuma numuru kā 1.
  4. Norādiet noklusējuma pilnu izmēru, vienkārši nospiežot divas reizes taustiņu Enter.
  5. Pēc tam nospiediet p, lai izdrukātu definēto nodalījumu.
  6. Nospiediet ‘L’, lai uzskaitītu visus pieejamos veidus.
  7. Lai izvēlētos nodalījumus, ierakstiet “t”.
  8. Izvēlieties “fd” Linux raid auto un nospiediet taustiņu Enter, lai pieteiktos.
  9. Pēc tam vēlreiz izmantojiet p, lai izdrukātu veiktās izmaiņas.
  10. Izmantojiet vārdu w, lai rakstītu izmaiņas.

Pēc tam, kad ir izveidots nodalījums “/ dev/sdb”, izpildiet tos pašus norādījumus, lai izveidotu jaunu nodalījumu/dev/sdc diskā.

# fdisk /dev/sdc

4. Kad abi nodalījumi ir veiksmīgi izveidoti, pārbaudiet izmaiņas abos sdb un sdc diskos, izmantojot to pašu komandu ‘mdadm’, kā arī apstipriniet RAID tipu, kā parādīts turpmākajos ekrāna satvertājos.

# mdadm -E /dev/sd[b-c]

Piezīme. Kā redzat iepriekš redzamajā attēlā, līdz šim sdb1 un sdc1 diskdziņos nav definēta RAID, tāpēc mēs to saņemam, jo nav atrasti superbloki .

3. darbība: RAID1 ierīču izveide

5. Pēc tam izveidojiet RAID1 ierīci ar nosaukumu “/ dev/md0”, izmantojot šo komandu un pārbaudiet to.

# mdadm --create /dev/md0 --level=mirror --raid-devices=2 /dev/sd[b-c]1
# cat /proc/mdstat

6. Pēc tam pārbaudiet reida ierīču tipu un masīvu, izmantojot šādas komandas.

# mdadm -E /dev/sd[b-c]1
# mdadm --detail /dev/md0

No iepriekš minētajiem attēliem var viegli saprast, ka RAID1 ir izveidots, izmantojot/dev/sdb1 un/dev/sdc1 nodalījumus, kā arī jūs varat redzēt statusu kā atkārtotu sinhronizāciju.

4. solis: Failu sistēmas izveide RAID ierīcē

7. Izveidojiet failu sistēmu, izmantojot md0 ext4, un pievienojiet zem/mnt/raid1.

# mkfs.ext4 /dev/md0

8. Pēc tam pievienojiet jaunizveidoto failu sistēmu sadaļā ‘/ mnt/raid1’, izveidojiet dažus failus un pārbaudiet saturu zem pievienošanas punkta.

# mkdir /mnt/raid1
# mount /dev/md0 /mnt/raid1/
# touch /mnt/raid1/tecmint.txt
# echo "tecmint raid setups" > /mnt/raid1/tecmint.txt

9. Lai automātiski uzstādītu RAID1 sistēmas pārstartēšanas laikā, jāveic ieraksts fstab failā. Atveriet failu “/ etc/fstab” un pievienojiet šādu rindiņu faila apakšdaļā.

/dev/md0                /mnt/raid1              ext4    defaults        0 0

10. Palaidiet ‘mount -a’, lai pārbaudītu, vai fstab ierakstā nav kļūdu.

# mount -av

11. Pēc tam manuāli saglabājiet reida konfigurāciju failā ‘mdadm.conf’, izmantojot zemāk esošo komandu.

# mdadm --detail --scan --verbose >> /etc/mdadm.conf

Iepriekšminēto konfigurācijas failu sistēma nolasa, atkārtoti palaižot un ielādējot RAID ierīces.

5. darbība: pārbaudiet datus pēc diska atteices

12. Mūsu galvenais mērķis ir pat pēc cietā diska kļūmes vai avārijas, mūsu datiem jābūt pieejamiem. Apskatīsim, kas notiks, ja masīvā kāds diska disks nebūs pieejams.

# mdadm --detail /dev/md0

Iepriekš redzamajā attēlā mēs varam redzēt, ka mūsu RAID ir pieejamas 2 ierīces, un aktīvās ierīces ir 2. Tagad ļaujiet mums redzēt, kas notiks, kad disks tiks atvienots (noņemts SD disks) vai neizdosies.

# ls -l /dev | grep sd
# mdadm --detail /dev/md0

Tagad augšējā attēlā var redzēt, ka viens no mūsu diskdziņiem ir pazaudēts. Es atvienoju vienu no diskiem no savas virtuālās mašīnas. Tagad ļaujiet mums pārbaudīt mūsu vērtīgos datus.

# cd /mnt/raid1/
# cat tecmint.txt

Vai redzējāt, ka mūsu dati joprojām ir pieejami. No tā mēs uzzinām RAID 1 (spogulis) priekšrocības. Nākamajā rakstā mēs redzēsim, kā iestatīt RAID 5 joslu ar sadalītu paritāti. Ceru, ka tas palīdzēs jums saprast, kā darbojas RAID 1 (spogulis).